Lielveikalā ievēroju interesantu parādību – divus plauktus – parastu un “ekoplauktu”. Un, dīvainā, maldinošā kārtā tieši parastajā plauktā atrodamie produkti bija pārbaudāmi zaļāki, kā “ekoplauktā”. Gribu pirkt vai pārdot “zaļi” nav tas pats, kas prast. Kāpēc?

Ir vairāki veidi, kā produkta ražotājs vai tirgotājs par informēt, ka produkts ir “zaļš”, tas ir, tas savā dzīves ciklā atstāj mazāku ietekmi uz vidi kā citi produkti šajā grupā: ar ekomarķējuma palīdzību, pašdeklarējoties, vai iesniedzot preces ekopasi (produkta vides deklarāciju).

Patērētājam vislabākais veids, kā atpazīt zaļos produktus, ir ekomarķējums – brīvprātīgs produktu deklarāciju veids, kur labo praksi nosaka starptautiskais ISO standarts (ISO 14024). Ekomarķējuma zīmes īpašnieks, parasti, nevalstiska vai valstiska organizācija, izstrādā prasības  ekomarķējuma zīmes lietošanas atļaujas iegūšanai, ņemot vērā produkta (pakalpojuma) ietekmi uz vidi svarīgākajās jomās (gaiss, ūdens, bioloģiskā daudzveidība u.c.) visā tā dzīves ciklā, pamatojoties uz pārbaudītu zinātnisku informāciju. Katrai preču grupai tiek izstrādāti savi noteikumi, lai samazinātu būtiskākās ietekmes uz vidi. Pati zīmes īpašniece vai arī neatkarīgs auditors pārbauda ekomarķējuma zīmes lietošanas atļaujas pretendenta atbilstību šīm prasībām, pirms izsniedz atļauju zīmes izvietošanai uz produkta, apstiprinot šo atļauju ar sertifikātu. Veikala parastajā plauktā atrodamie produkti ir marķēti ar cienījamām ekomarķējuma zīmēm (Eiropas Savienības Ekopuķīte  un Ziemeļu gulbis). Tāpēc par šo produktu zaļumu šaubu nav, tad kāpēc tie nav izcelti kā ekoprodukti?

Arī produktam “zaļajā plauktā” esošais logo izskatās pēc ekomarķējuma zīmes “Earth Friendly Products”, tomēr, tas ir firmas nosaukums (logo) – tāpēc ir jāiemācās atšķirt, kādas izskatās ekomarķējuma zīmes, kas iekarojušas uzticību. Parakņājoties internetā, var atrast, ka arī šim produktam ir ASV Vides aģentūras izniegts ekomarķējums. Bet – šis produkts ir transportēts pāri okeānam, kas ievērojami palielina tā ietekmi tā dzīves ciklā un atņem “zaļumu”, salīdzinot ar Eiropas izcelsmes produktiem. Turklāt, Eiropas ķīmisko vielu likumi ir visstingrākie pasaulē, tāpēc vispirms būtu jānoskaidro, vai tiešām ASV ekomarķējuma zīme piedāvā augstākus standartus, kā to jau pieprasa Eiropas likumi.

Otrs veids, kā informēt patērētājus par produktu “zaļumu”, ir pašdeklerēšanās, kur labo praksi nosaka ISO standarts ISO 14021, kā arī Eiropas komisijas izstrādātie ieteikumi šādu apgalvojumu izvērtēšanai. Šāds veids ir daudz “vājāks”, kā ekomarķējums, jo trešā puse parasti nav pārbaudījusi apgalvojuma atbilstību zaļumam, nedz arī ir skaidri nosacījumi “zaļumam”.  Pirms trim gadiem (2010) vides mārketinga uzņēmums TerraChoice pārbaudīja 5300 mājsamniecībai domātu produktu Kanādā un ASV, salīdzinot tos ar ISO standartu  (14021) un Kanādas vadlīnijām negodīgas komercdarbības atpazīšanai. TerraChoice secināja, ka 95% produktu, kas tika piedāvāti kā zaļāka izvēle, saturēja zaļās atmazgāšanas pazīmes. Līdzīgs pētījums Latvijā nav veikts, bet nav pamata domāt, ka rezultāti pie mums būtu ļoti atšķirīgi. Veikala ieteiktais produkts ir tieši tāds pašdeklerāts produkts, kas, starp citu, vismaz vienā punktā uzskatāmi pārkāpj Eiropas komisijas labās prakses vadlīnijas, kas skaidro, ka vārdi “zaļš” un “videi draudzīgs” ir pārāk plaši, un tāpēc tos nevajadzētu lietot. Turklāt – esmu ievērojusi šai pašai firmai “eko” sērijā vienu citu produktu, kas pretstatā apgalvojumam “videi draudzīgs” tomēr satur videi kaitīgu vielu. Atbilstoši standartam, ikviens pircējs var aizrakstīt uzņēmumam un lūgt skaidrojumu “zaļuma” pamatošanai. Jūs to darīsiet? Diev vai.  Nav iemesla ticēt pašdeklarācijām.

Trešais veids, kā informēt patērētājus, ir ekoproduktu pases jeb produktu vides deklarācijas (regulē ISO 14025). Tas parasti ir dokuments uz pārdesmit lapām, kas detāli iepazīstina pircēju ar produkta dzīves cikla novērtējuma secinājumiem. Protams, diez vai tādu veikalā lasīsiet – tādas deklarācijas domātas citiem uzņēmumiem, kas paši ievēro augstus vides standartus.

Tātad – atgriežoties pie raksta sākuma – kāpēc lielveikals kā “zaļus” reklamē tieši šos produktus, kuri nemaz savu zaļumu nevar pamatot, salīdzinot ar produktiem parastajā plauktā? Un, ironiskā kārtā arī blakus izceltajam “ekoproduktam” ir neizcelts produkts ražotājam, kas parasti savus produktus (un, iespējams, arī šo)  sertificē un saņem uzticamu ekomarķējumu.

Jana Simanovska