Šobrīd klajā nākuši vairāki pētījumi un arī paziņojumi, kas spiež mūs aizdomāties par nepārdomātas, neprasmīgas ķīmisko vielu izmantošanas sekām.

Pirmkārt, tās ir Eiropas un ASV zinātnieku grupas aplēses par veselībai nodarīto kaitējumu, ko rada ķīmiskās vielas, kas kaitē mūsu hormonālajai sistēmai – aptuveni 157 miljardi eiro gadā (Trasande et al, 2015), tas nozīmē – vismaz 300 Eiro uz vienu ES iedzīvotāju. Rezultāti ir biedējoši – paši zinātnieki apgalvo, ka viņi novērtējuši tikai aisberga virspusi, jo ņēmuši vērā tikai daļu vielu un daļu izraisīto slimību. Piemēram, nav vērtēta saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem, ko arī saista ar ķīmisko vielu piesārņojumu.

Kur šīs vielas var atrast un kā pasargāt sevi? Diemžēl, tās  ir daudzos produktos, ko mēs ikdienā lietojam, un iekštelpu vidē, kur uzturamies. Nekur nekad nav rakstīts, tā viela tur ir vai nav. Pilnībā izvairīties no šīm vielām vairs nespēsim, tomēr ievērojami samazināt to daudzumu, kas mūs ietekmē, varam gan.

Ieskatoties infografikā kaitējuma aplēsēm, mēs varam gūt idejas, ko tomēr varam mainīt. Kā redzams, krietni lielas izmaksas rada tieši pesticīdi, proti, to atliekas produktos. Zinātnieki savā pētījumā iekļāva organo-fosfātu pesticīdus (organophosphate, OP), kuru klātbūtni mūsu pārtikā saista ar prāta spēju samazināšanos (IQ zudumu), kuru radītā kaitējuma izmaksas lēš līdz pat 146 miljardiem eiro. Arī Latvijā ir atļauti atsevišķi organofosfātpesticīdi.

Šos pesticīdus mēs uzņemam ar pārtiku, kas satur to atliekas. Protams, pārtikā to normas, visticamāk, nav pārsniegtas. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) informē par Eiropā nopērkamo pārtikas produktu pārbaužu rezultātiem – ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti, drošības normas tika pārkāptas tikai 3% gadījumu.

Tātad, zinātnieku aplēses par pesticīdu kaitējumu veselībai nav saistītas ar normu pārkāpumu, bet gan vadoties no likumiski atļautā pesticīdu patēriņa un “atliekvielu” pārpalikuma produktos. Vienīgā iespēja, kā to samazināt – ēst pārtiku, kas nāk no bioloģiskas lauksamniecības. Skeptiķi iebildīs, ka vide ir piesārņota? Varat būt droši – to atliekvielu, ko augi uzņem vides piesārņojuma dēļ, ir ievērojami mazāk, kā pesticīdus tieši pielietojot uz lauka, par to arī liecina pētījumi – bioloģiskajā pārtikā ir mazāk pesticīdu atliekvielu (Stenfordas pētījums, Smith-Spranger et al, 2012). 2 nedēļas bērnus ēdinot tikai ar produktiem no bioloģiskās lauksamniecības, pesticīdu pēdas vairs nebija nosakāmas (Chensheng, 2006). Kamēr ēdot konvencionālo pārtiku, šīs vielas bērnu urīnā varēja noteikt. Protams, ir labi, ka vielas izdalās no organisma, bet – tātad, tās ir organismā bijušas, kaut kas varbūt ir palicis, un mēs nezinām, kādu nemanāmu ietekmi ir atstājis.

Vairāk par endokrīno sistēmu noārdošām vielām varat izlasīt Vides vēstīs. Noderīgus padomus atradīsi arī kampaņas “Padomā pirms pērc” materiālos

Sagatavoja: Jana Simanovska