27. septembrī Eiropā stājas spēkā Zaļās pārkārtošanās akts. Tā mērķis – stiprināt patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu, nosakot stingrākas prasības ražotājiem un tirgotājiem.

Lai nodrošinātu Zaļā pārkārtošanās akta (Directive (EU) 2024/825: empowering the consumer for the green transition) prasības, Latvijas normatīvo aktu regulējumā veikti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Lai gan jaunie noteikumi pastiprinās patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu un veicinās skaidrākas un uzticamākas informācijas sniegšanu par produktu vides īpašībām, patērētājiem arī turpmāk jābūt vērīgiem. Nereti uzņēmumi izmanto apgalvojumus, kas formāli ir patiesi, tomēr nesniedz pilnīgu priekšstatu par produkta kopējo ietekmi uz vidi vai veselību. Tādēļ ir svarīgi kritiski izvērtēt ne tikai atsevišķus mārketinga vēstījumus, bet arī produktu kopumā.

Piemēram, vides norāde ir komercpaziņojums, kurš apgalvo, ka zīmolam vai komercprakses īstenotājam ir pozitīva ietekme uz vidi. Zaļmaldināšana notiek, ja šo apgalvojumu nepamato reālie dati – produkta sastāvs.

 “Vides norāde var būt arī  marķējums, zīmols vai produkta nosaukums. Bieži vien pircēji tiek maldināti ar pašu zīmolu nosaukumiem, tādiem kā Naturals, Green, Herbal,  Herbalism, vai Himalayan Nature, jo tie rada “tīras” un “zaļas” asociācijas, lai gan šo zīmolu produktu sastāvā mēdz būt vielas, kuras ir nevēlamas vai pat aizliegtas Eiropas Savienībā,” stāsta Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra eksperte.

Lai gan retāk sastopams, bet arī Latvijas veikalu plauktos pamanīts zaļmaldināšanas triks, ir norādīt ilgtspējas marķējumu, kuru nav piešķīrušas no uzņēmuma neatkarīgas sertifikācijas iestādes.  Jaunajos grozījumos Negodprātīgas komercprakses aizlieguma likumā šāda komercprakse tiek noteikta kā maldinoša. (11. pants. Komercprakse jebkuros apstākļos ir maldinoša, ja komercprakses īstenotājs: 2¹) izmanto tādu ilgtspējas marķējumu, kurš nav balstīts uz sertifikācijas shēmu vai kuru nav piešķīrušas valsts pārvaldes iestādes.)  

Par maldinošu ir atzīta arī komercprakse, ja tiek sniegta vides norāde attiecībā uz visu preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu vai par komercprakses īstenotāja veiktajām darbībām, bet šī norāde attiecas tikai uz kādu konkrētu preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura iezīmi vai kādu komercprakses īstenotāja veiktu darbību.

“Piemēram, ja uz iepakojuma ir liela norāde BIO un tālāk mazākiem burtiem, ka satur 100% ekoloģisku kaņepju eļļu, šādu komercpraksi var uzskatīt kā maldinošu, jo kaņepju eļļa ir tikai viena no produkta sastāvdaļām un neko neliecina par kopējo produkta vides sniegumu, vai citām sastāvdaļām. Populāri ir sniegt arī lielas norādes par iepakojumu, kas ražots no pārstrādātas plastmasas vai ir pārstrādājams, bet tas ir tikai viens no ilgtspējīga produkta aspektiem. Daudz būtiskāks ir produkta saturs, vai izmantotā iepakojuma daudzums uz produkta vienību,” skaidro Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra eksperte.

Biežākie zaļmaldināšanas paņēmieni:

1. Uzsvars uz noteiktu dabīgu sastāvdaļu īpatsvaru. Norāde, ka produkta sastāvā ir, piemēram, 90% dabīgu sastāvdaļu, pati par sevi vēl neliecina par produkta kopējo ietekmi uz vidi vai veselību. Atlikušajos 10% var būt vielas, kas rada būtisku ietekmi uz vidi vai no kurām būtu vēlams izvairīties.

2. Zaļa vizuālā identitāte un selektīvi apgalvojumi. Zaļas krāsas iepakojums, kartona materiālu izmantošana, lapu simboli vai norādes, ka produkts nesatur konkrētu vielu (piemēram, mikroplastmasu, parabēnus vai silikonu), var radīt videi draudzīga produkta iespaidu. Tomēr šādi apgalvojumi raksturo tikai vienu produkta aspektu un ne vienmēr atspoguļo tā kopējo vides sniegumu.

3. Vegāns nenozīmē videi vai veselībai labvēlīgāks. Vegāns produkts nozīmē tikai to, ka tā sastāvā nav dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu. Tas pats par sevi nesniedz informāciju par produkta ietekmi uz vidi, tā ķīmisko sastāvu vai potenciāli nevēlamu vielu klātbūtni.

4. Viena pozitīva īpašība aizēno pārējo.  Uzņēmumi mēdz izcelt vienu pozitīvu produkta īpašību, piemēram, pārstrādātu iepakojumu vai bioloģiskas izcelsmes sastāvdaļu, vienlaikus noklusējot citus būtiskus aspektus.

Tāpēc uzticamākais risinājums ir meklēt neatkarīgi pārbaudītus I tipa ekomarķējumus, piemēram, EU Ecolabel vai Nordic Swan, kas novērtē produktu pēc vairākiem vides kritērijiem visa dzīves cikla ietvaros, nevis balstās uz atsevišķiem mārketinga apgalvojumiem.

Ekodizaina kompetences centrs ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ir izstrādājis Zīmju gidu, kur var iepazīties ar dažādiem vides, ilgtspējas un kvalitātes marķējumiem. Tas palīdz saprast, kuri marķējumi ir balstīti uz neatkarīgu pārbaudi un skaidriem kritērijiem, kā arī atšķirt uzticamas zīmes no mārketinga apgalvojumiem.

Avoti:

Negodīgas komercprakses aizlieguma likums

Directive (EU) 2024/825: empowering the consumer for the green transition | EU Retail Platform

New EU rules to empower consumers for the green transition enter into force