Ilgtspējīga attīstība arvien biežāk tiek saistīta ar klimata politiku un resursu apriti, taču ķīmisko vielu aspekts joprojām nereti paliek ēnā, lai gan tā ietekme uz vidi, cilvēku veselību un aprites ekonomikas iespējām ir būtiska. Ilgtspējīgu iepirkumu dienā 2026 mums bija iespēja runāt par kaitīgām ķīmiskām vielām iepirkumos – kā no tām izvairīties. Prezentācija pieejama šeit.

Publiskajiem iepirkumiem ir būtiska nozīme sabiedrības veselības un vides aizsardzībā. Produkti un pakalpojumi, kuros ir kaitīgas ķīmiskās vielas, var veicināt alerģijas, hormonālos un neiroloģiskos traucējumus, kā arī piesārņot vidi visā produktu dzīves cikla laikā. Īpaši jutīgi pret šo ietekmi ir bērni.

Daudzas bīstamas vielas – piemēram, ftalāti, bisfenoli, halogēnētie antipirēni, PFAS un formaldehīds – joprojām ir plaši sastopamas ikdienas precēs: plastmasas izstrādājumos, mēbelēs, tīrīšanas līdzekļos, būvmateriālos un tekstilā. Nereti normatīvais regulējums seko zinātniskajiem pierādījumiem ar vairāku gadu nobīdi, tāpēc iepirkumos ir svarīgi rīkoties proaktīvi.

Nosakot stingrākas vides un veselības prasības iepirkumos, pašvaldības var:

• samazināt riskus iedzīvotāju veselībai;
• uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti;
• veicināt drošāku un apritei piemērotu produktu piedāvājumu tirgū.

Praksē tas nozīmē priekšroku dot izstrādājumiem bez PVC un PFAS, izvēlēties ekomarķētus produktus, zema formaldehīda emisijas mēbeles un atkārtoti lietojamus risinājumus vienreizlietojamo vietā. Šāda pieeja jau tiek veiksmīgi īstenota, piemēram, Stokholmas pilsētas iepirkumos.

INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas ChemClimCircle-2 projekta ir ietvaros ir apkopota arī citu pašvaldību praktiskā pieredze (Embedding Chemicals, Climate and Circularity in Procurement Management Framework – A Guide to implementing the CCC approach), kas piedāvā strukturētu metodoloģiju, kā stratēģiskā, organizatoriskā un operacionālā līmenī integrēt ķīmiski drošus, klimatneitrālus un aprites ekonomikas principus publiskajos iepirkumos.