Ekodizains ir dizaina pieeja, kas ietver vides ilgtspējas principus un mērķus produktu vai sistēmu izstrādē. Tā mērķis ir mazināt produkta ietekmi uz vidi un veicināt ilgtspējīgu resursu patēriņu, tajā pašā laikā saglabājot patērētājam svarīgās īpašības kā kvalitāte, drošums, cena, lietošanas, ergonomiskās un estētiskās īpašības. Ekodizaina pamatā ir produkta dzīves cikla koncepcija - no ražošanas un lietošanas līdz atkritumu apsaimniekošanai vai pārstrādei. Jebkuram paziņojumam ir jābūt uzticamam. Negodīgas komercprakses direktīva aizliedz maldināt klientus, lai veicinātu preces iegādi. Arī patērētāji aizvien biežāk pieprasa pārredzamību, un ES Komisija plāno pilnveidot tiesību normas, lai novērstu nepatiesas norādes vai tā saukto “zaļmaldināšanu”.

„Zaļais” publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts iestādes iepērk preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā ir mazāka. Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu iekļaušana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās. Jebkuram paziņojumam ir jābūt uzticamam. Negodīgas komercprakses direktīva aizliedz maldināt klientus, lai veicinātu preces iegādi. Arī patērētāji aizvien biežāk pieprasa pārredzamību, un ES Komisija plāno pilnveidot tiesību normas, lai novērstu nepatiesas norādes vai tā saukto “zaļmaldināšanu”.

REACH ir Eiropas Savienības regula, kas pieņemta, lai uzlabotu cilvēku veselības un vides aizsardzību pret riskiem, ko var radīt ķīmiskās vielas, vienlaicīgi veicinot ES ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. Tā arī veicina alternatīvas metodes vielu bīstamības novērtēšanai, lai samazinātu testu skaitu ar dzīvniekiem. Jebkuram paziņojumam ir jābūt uzticamam. Negodīgas komercprakses direktīva aizliedz maldināt klientus, lai veicinātu preces iegādi. Arī patērētāji aizvien biežāk pieprasa pārredzamību, un ES Komisija plāno pilnveidot tiesību normas, lai novērstu nepatiesas norādes vai tā saukto “zaļmaldināšanu”.

Zaļmaldināšana (angļu valodā - greenwashing) ir prakse, kurā uzņēmumi vai organizācijas cenšas radīt maldinošu iespaidu par savu vides ilgtspēju vai zaļumu, izmantojot reklāmas vai publiskos apgalvojumus, kas var būt pārspīlēti vai nepamatoti. Jebkuram paziņojumam ir jābūt uzticamam. Negodīgas komercprakses direktīva aizliedz maldināt klientus, lai veicinātu preces iegādi. Arī patērētāji aizvien biežāk pieprasa pārredzamību, un ES Komisija plāno pilnveidot tiesību normas, lai novērstu nepatiesas norādes vai tā saukto “zaļmaldināšanu”. Lai novērstu

Dzīves cikla novērtējums (angļu valodā - Life Cycle Assessment, LCA) ir analītiska metode, kas tiek izmantota, lai novērtētu produktu vai pakalpojuma vides ietekmi visā tā dzīves ciklā, sākot no izejvielu ieguves līdz atkritumu apsaimniekošanai vai pārstrādei. Šī metode ļauj iegūt pilnīgu izpratni par resursu patēriņu, emisijām un vides ietekmi, ko rada konkrēts produkts vai pakalpojums visās dzīves cikla posmos – ražošanā, transportēšanā, lietošanā, u.c.. LCA ietver vairākas galvenās komponentes: