Rīgas Administratīvā tiesa ir apmierinājusi biedrības „Ekodizaina kompetences centrs” prasību attiecībā uz pienākuma uzlikšanu Zemkopības ministrijai izsniegt informāciju par Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem laika posmā no 2011.–2020. gadam, sniedzot datus par katru augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atsevišķi.

2021. gada maijā biedrība ,,Ekodizaina kompetences centrs” (turpmāk biedrība) vērsās Valstu augu aizsardzības dienestā (turpmāk – VAAD) un Zemkopības ministrijā ar iesniegumu lūdzot izsniegt informāciju par Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu, kas klasificētas kā bīstamas videi vai cilvēku veselībai, pārdošanas apjomiem laika posmā no 1990.–2020. gadam, sniedzot datus par katru augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atsevišķi.

Ministrija atteicās sniegt pieprasīto informāciju. 2021. gada maijā biedrība iesniedza pieteikumu tiesā. 2022. gada 29. novembrī Rīgas Administratīvā tiesa apmierināja biedrības prasību. Tiesas spriedums motīvu daļā izsmeļoši skaidro sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju. 

“Šis ir nozīmīgs spriedums, lai veicinātu sabiedrības tiesības uz vides informāciju, ko nosaka gan Satversme, gan Orhūsas konvencija, bet ko Zemkopības ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests neievēroja, aizbildinoties ar konfidencialitāti. Šī informācija ir svarīga, lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļu jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, pesticīdu slodzi uz Latvijas vidi, kā arī plānotu vides monitoringu un interpretētu tā datus,” saka Jana Simanovska, biedrības „Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja. 

Informāciju par Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjomiem arī agrāk ir prasījušas valsts iestādes, Saeimas deputāti, citas nevalstiskās organizācijas, zinātniskās institūcijas, un saņēmušas atteikumu, aizbildinoties ar konfidencialitāti. 

“Tiesas spriedums ir svarīgs ne tikai mūsu organizācijai, bet arī visiem citiem, kas prasījuši šos datus savu ar vides aizsardzību saistītu mērķu sasniegšanai, jo tagad vairs nav šķēršļu šādas informācijas saņemšanai. Mēs beidzot uzzināsim īpaši bīstamu pesticīdu pārdošanas patiesos apjomus, nevis tikai pieņēmumus,” norāda Jana Simanovska.

“Šis spriedums ir nozīmīgs, jo tiesa atzīst, ka informācija par augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem attiecas uz emisijām vidē, kas nav ierobežotas pieejamības informācija. Rezultātā secināms, ka turpmāk informāciju, lai arī vāktu statistikas nolūkos, sabiedrībai ir tiesības zināt, ja tā attiecas uz emisijām vidē”, norāda juriste Evisa Stankus. 

Ilze Mežniece, kas pārstāv Latvijas Permakultūras biedrību un kuras lūgumu izsniegt pesticīdu pārdošanas datus agrāk Valsts augu izsardzības dienests noraidījis, komentē tiesas spriedumu: “Man ļoti nepatīk Latvijas Permakultūras biedrības pētījumā “Pesticīdi putekļos” atklātā pesticīda MCPA plašā sastopamība. Tā korelē arī ar LVĢMC virszemes ūdeņu monitoringa datiem, kuros MCPA 2020.gadā daudzviet konstatēts ārkārtīgi lielās koncentrācijās. Pēc šī tiesas lēmuma mums būs iespējams izvērtēt, vai MCPA atklāšana vides paraugos ir saistīta ar konkrētā pesticīda pārdošanas apjoma izmaiņām, kā arī mēģināt prognozēt tendences un plānot turpmākās aktivitātes piesārņojuma risku novēršanai. Esmu patiesi gandarīta par tiesas lēmumu un iedrošinu pētnieciskās un vides organizācijas izmantot līdz šim nepieejamo informāciju jau veikto pētījumu datu papildus analīzei, kā arī jaunu pētījumu veikšanai. Latvijas sabiedrība jau sen ir pelnījusi tiesības zināt patiesību par pesticīdiem!“

Tiesa nepiekrita Zemkopības ministrijas argumentiem, norādot, ka tiesības iegūt informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā. Informācijas atklātības likums nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, lai gan ir noteikti arī izņēmumi, un iestāžu pienākums ir izvērtēt, vai izņēmumi informācijas ierobežošanai attiecas uz pieprasīto informāciju. Attiecībā uz ministrijas argumentu par biedrības pieprasīto datu konfidencialitāti, tiesa norāda, ka ministrija nepareizi interpretē Statistikas regulas Nr. 223/2009 preambulā teikto. Tiesa secina, ka statistikas informācijas konfidencialitāte, izmantošana statistiskiem mērķiem un tiešas vai netiešas privātpersonas identificēšanas nepieļaujamība nav attiecināma uz informāciju par emisijām vidē. 

Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka informācija par augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem attiecas uz emisijām vidē, kas nav ierobežotas pieejamības informācija un ir izsniedzama prasības pieteicējai, sākot ar 2011. gadu, kopš šādi dati ir valsts iestāžu rīcībā.

Ar pilnu spriedumu var iepazīties šeit. 

Biedrības vadītāja Jana Simanovska cer, ka Zemkopības ministrija nepārsūdzēs šo spriedumu, bet gan iepazīsies ar argumentiem un izpildīs to. 

Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” dibināta 2012. gada nogalē ar mērķi apvienot ekodizaina ekspertus Latvijā, lai uzņēmējiem un pašvaldībām būtu pieejama informācija ilgstpējīgu produktu izstrādei un novērtēšanai, kā arī vākt datus un attīstīt Latvijas vietējo datu bāzi, kas nepieciešama produktu vides snieguma novērtēšanai.

Kontakti medijiem

Jana Simanovska, tel. 29296999 

info@ekodizains.org