Pagājušo nedēļu veicām nelielu aptauju sociālajos tīklos.

Attēlā redzamais ir augu aizsardzības līdzeklis, ko ražotājs ir reģistrējis ar vārdu “Raundaps EKO” un tirgo ar zīmolu “BIO”.  Šo produktu nevar uzskatīt ne par ekoloģisku, ne bioloģisku produktu, jo tas satur ūdens organismiem kaitīgas vielas un arī pats produkts ir klasificējams kā bīstams ķīmisks produkts.

Aptaujas mērķiem nosaukums attēlā tika notušēts. Aptaujā piedalījās 137 repondenti, no tiem 112  ar augstāko izglītību. Lai gan aptauja ir neliela un nereprezentē visus Latvijas iedzīvotājus, tomēr varam novērtēt aptaujas dalībnieku paļāvību uz vārdiem “eko” un “bio” produktu marķējumā. 

Atbildot uz jautājumu “Ar ko Jums asociējas šis ķīmiskais produkts”, liela daļa respondentu (41%) uzskatīja, ka viņiem ir pārāk maz informācijas, lai to novērtētu. 11% atzīmēja atbildi “cits”, lielākoties paužot aizdomas, ka produkts nav bioloģisks vai ekoloģisks.  26% respondentu uzskatīja, ka produkts ir saudzīgs videi. Daļa respondentu arī uzskatīja, ka šis produkts nav kaitīgs un nav bīstams, kas nozīmē, ka vārdi “eko” un “bio” tiek uztverti saistībā ar nekaitīgumu.

Lielākā daļa respondentu arī atbildēja, ka iepērkoties pievērš vērību produktu ietekmei uz veselību un vidi. Tas nozīmē, ka zināšanas, kā atpazīt videi saudzīgus un veselībai labvēlīgus produktus, ir būtiskas, tomēr šajā gadījumā daudzi respondenti “iekrita” un kā videi saudzīgu novērtēja produktu, kas tāds tomēr nav.

Lai gan pētījums raksturo tikai tos cilvēkus, kas mums ir aizsniedzami sociālajos tīklos, tas parāda, ka pastāv problēma, kā cilvēki tulko marķējumu uz produktiem.

Par to, ko par šo vārdu izmantošanu saka likumi un atbildīgās valsts iestādes, varēsiet lasīt žurnāla “Vides vēstis” marta nummurā.

Jana Simanovska 

P.S. Izrādās, jau 1996. gadā Ņujorkas pavalsts prokurors pieprasīja Raundapa ražotājam Monsanto pārtraukt melīgos apgalvojumus reklāmā par šī pesticīda “draudzīgumu” videi un veselībai.